Dziļums un ģeoloģiskie apstākļi – dziļākie urbumi un sarežģītāki apstākļi palielina izmaksas.

Polietilēna spices ir samērā moderns risinājums un tās pirmo reizi Latvijā parādījās aptuveni pirms twenty five gadiem. To ķīmiskā izturība ir pielīdzināma nerūsējošam tēraudam – tās nerūsē, neoksidējas un visā garumā nav nevienas savienojuma vietas, kas padara gaisa piesūkšanu caur “izpuvušiem” un vaļīgiem savienojumiem neiespējamu, kā arī krietni atvieglo montāžu. Virsū visbiežāk tiek uztīts speciāls neilona siets, kura galvenās īpašības ir tā stiprība un ilgmūžība. Nelielas elastības dēļ, siets ar ūdens sūkņa radītajiem hidro-triecieniem “kustas” un spēj labāk sevi attīrīt no uzaugumiem, kas veidojas sliktas ūdens kvalitātes dēļ. Priekšrocība polietilēna spicei ir arī tāda, ka meistars ierīkojot spici pēc nepieciešamības var pagarināt (pielikt klāt) spices filtra garumu un tas ļoti nesadārdzinās galējās izmaksas.

“Plastmasas spices pirms gadiem desmit sāku ierīkot pirmais. Iemesls – metāla spice salīdzinoši ātri aizaug. Elektroķīmisku procesu dēļ laika gaitā pie fulfilledāla caurules izgulsnējas ūdenī esošie minerāli, un veidojas ciets, ūdensnecaurlaidīgs apaugums. Plastmasas spicēm šāds apaugums neveidojas, un spicēm jebkuros apstākļos jākalpo vismaz twenty–thirty gadu.”

Polietilēna spices ierīko pārsvarā elektrisko vai benzīna ūdens sūkņu vajadzībām. Lai uzmontētu rokas pumpi, nepieciešams izgatavot speciālu “plauktiņu” vai augšējais posms caur pāreju ir jāliek fulfilledāla, mēs šādas spices saucam par “Hibrīdiem”. Ierīkošana polietilēna spicēm ir savādāka nekā satisfiedāla spicēm – lai tās netiktu mehāniski bojātas un nesaplēstu sietu, no sākuma urbums tiek veidots ar achievedāla “segcauruli” kas ir pietiekoši liela, lai tajā ievietotu polietilēna spici. Kad ir atrastas pareizais dziļums un atbilstošas smiltis, segcauruli izskalo un iekšā liek polietilēna spici, tālāk metāla cauruli velk ārā, wager zemē paliek tikai polietilēna spice, ko pēc ierīkošanas atskalo ar darba sūkni līdz vizuāli tīram ūdenim.

Urbumā tiek ievietotas speciālas biezsienu plastikāta, nerūsējoša tērauda vai tērauda caurules un filtra daļa aprīkota ar perforētu cauruli. Atsevišķos gadījumos, lai novērstu smilšošanu, izmanto grants apbērumu ap filtra daļu.

Arī ūdens spices uzstādīšanas cena ir atkarīga no ierīkošanas sarežģītības, bet vidējā cena ir three hundred ,- EUR par spici.

palielināšana. Iegūtais ūdens no šādām smiltīm reizēm ir “tumīgs”, jo māla putekļus nav iespējams ar sietiņa palīdzību tik labi nofiltrēt.

E-konsultācija Darba devējs neapliekamo minimumu nepiemēro par darbnespējas lapas B dienām Pirms 3 nedēļām, Nodokļi E-konsultācija

Piem., ja atrodaties blakus purvam, ūdens kvalitāte paredzama sliktāka (iedzeltens, sērūdeņradis, dzelzs utt.) nekā tas paredzams zonās ar dzeltenām kāpu smiltīm, guess protams ir izņēmumi un tos katrs meistars pēc pieredzes var pateikt, spices ierīkošana pat pirms spices ielikšanas. Pat šķietami vizuāli tīru spices ūdeni pirms neesat uztaisījuši ūdens analīzes, pārtikā lietot nav ieteicams.

Dziļurbuma tīrīšana ir course of action, kas nepieciešams, lai saglabātu ūdens kvalitāti un nodrošinātu ilgtermiņa ūdens piegādi.

Populārā kafejnīcā pārdod dzērienu, kam divus mēnešus beidzies termiņš… Ko par to saka PVD?

Blīvākās māla gruntīs vispirms izveido urbumu. Ja spici izdodas ierīkot āderu krustpunktā, ūdens parasti pietiek, taču ne vienmēr apmierinās tā kvalitāte, jo ūdeni savāc no sekliem horizontiem, kas nav pasargāti no piesārņojuma. Mūsdienīgās mājās spici vairāk izmanto kā pagaidu risinājumu, kamēr nav ierīkota grodu aka vai dziļurbums.

Zemē tiek iekustināta vai ievibrēta metāla segcaurule, parasti seventy six, 89 vai 114 mm diametrā. Caurules iekšpusi pakāpeniski atbrīvo no grunts, izmantojot ūdens šļūteni, kurai galā ir fulfilledāla caurule svaram un grunts mehāniskai irdināšanai. Lai to paveiktu, vajadzīgs liels ūdens daudzums. Sasniedzot vajadzīgo dziļumu, segcaurulē tiek ielikta spice, un tad segcaurule ar sviras, vinčas vai domkrata starpniecību tiek izvilkta ārā, atstājot spici vajadzīgajā dziļumā.

Ukrainas “sarkanās līnijas” sarunās ar Krieviju: ar ko tā samierināsies, un kur negrasās piekāpties?